Kā ar pareizu sagatavošanu un glabāšanu panākt, lai bietes nezaudē svaigumu visu ziemu.
Daudzi, kas audzē savas bietes, zina, cik patīkami ir ziemā paņemt no pagraba stingru un svaigu sakni, tāpēc šeit mierīgi pastāstīšu, kā es panāku, lai pašu audzētās bietes saglabātos līdz pat pavasarim un nereti arī līdz vasarai. Lai bietes saglabātos ilgi, viss sākas jau to novākšanas brīdī, un tieši šajā posmā es cenšos būt uzmanīga. Ražu parasti vāc sausā dienā, kad zeme nav vairs tik mitra un saknes viegli nāk ārā no augsnes.
Kad bietes ir izceltas, es maigi nogriežu lapas, atstājot nelielu kātiņu, lai sakne nezaudētu pārāk daudz mitruma un nezaudētu dabisko aizsargkārtu. Pēc tam es ļauju saknēm mierīgi apžūt, vispirms uz dobes, bet vēlāk zem jumta, kur tās pāris dienu laikā kļūst sausas un stabilas. Šis process ir svarīgs, jo ļauj brūču vietām apžūt un pasargā dārzeni no puves. Sagatavošana neprasa lielu piepūli, taču tieši tā nosaka, vai bietes glabāsies ilgi vai sāks bojāties jau pēc pāris nedēļām.
Kā izvairīties no biežākajām kļūdām
Agrāk es bieži sastapos ar problēmām, kas radās no pavisam nelielām neprecizitātēm, tāpēc tagad uzmanu dažas lietas, kas patiešām ietekmē rezultātu. Ja bietes novāc pārāk mitrā laikā, tās ātri sāk pelēt, un arī pārāk strauja vai neprecīza lapu nogriešana var radīt bojājumus saknēm.
Vēl esmu ievērojusi, ka ļoti sīkas bietes ātri izžūst, savukārt pārāk lielās bieži plaisā no iekšpuses un tāpēc necieš ilgstošu glabāšanu. Arī nepareiza glabāšanas vieta var sabojāt ražu, jo slēgtas kastes bez gaisa apmaiņas rada mitrumu, un pārāk silta telpa izraisa sakņu dīgšanu. Kad izvairos no šīm kļūdām, bietes pārziemo daudz drošāk un saglabā savu stingro struktūru ilgāk.
Mans vienkāršais un uzticamais bietes glabāšanas veids
Laika gaitā esmu izmēģinājusi dažādas metodes, un visvienkāršākā izrādījās arī visefektīvākā. Es izmantoju biezus plastmasas maisus un tajos salieku labi izžuvušas un iztīrītas bietes, parasti vidēja izmēra, jo tās vislabāk turas līdz pavasarim. Kad maisā sakrauts neliels daudzums, es ar adatu vai sīku priekšmetu izdur dažus maigus caurumiņus, lai gaiss varētu cirkulēt un neveidotos mitrums. Maisu neaizsienu cieši, ļaujot tam viegli elpot.
Vēlāk to novietoju vēsā vietā, kur temperatūra saglabājas ap nulli vai mazliet virs tās, un tur bietes paliek stingras un svaigas līdz pat jaunajai sezonai. Šī metode ir vienkārša, nav dārga un neprasa daudz vietas, tāpēc to var izmantot ikviens, kam nav lielu pagrabu vai plašu glabātavu.
Citi glabāšanas paņēmieni, kurus esmu izmēģinājusi
Ir gadi, kad izmantoju arī citus veidus, jo tie var būt ļoti noderīgi atkarībā no tā, kādi apstākļi pieejami. Bieži bietes labi saglabājas smiltīs, ja tās ber vieglā un tīrā smilšu kārtā, kas uztur vienmērīgu mitruma līmeni. Dažkārt tās lieku kopā ar kartupeļiem, jo biešu spēja uzsūkt lieko mitrumu palīdz arī kartupeļiem ilgāk neaugt izdīgumiem.
Reizēm izmantoju sfagnu, kas ir dabīgs materiāls ar patīkamu īpašību pasargāt saknes no bojāšanās, turklāt tas saglabā svaigumu ilgāku laiku. Nelielu daudzumu var glabāt arī ledusskapī, ievīstot saknes plēvē, lai tās neizkalstu. Katram no šiem variantiem ir savas priekšrocības, un reizēm tie palīdz saglabāt papildu daudzumu ražas, īpaši, ja pagraba vietas nav daudz.
Kāpēc bietes saglabājas tik ilgi
Galvenais iemesls, kāpēc mans glabāšanas veids darbojas, ir vienmērīgi un mierīgi apstākļi. Pagrabā, kur es parasti turu maisus, temperatūra ir vienmēr ap vienu vai diviem grādiem un ir pietiekama mitruma sajūta, kas neļauj bietēm izžūt. Laiku pa laikam es pārbaudu maisus, sākumā retāk, bet vēlāk biežāk, jo pavasarī saknes ir jutīgākas. Ja redzu kādu sakni, kas sāk bojāties, es to izņemu uzreiz, un tas palīdz saglabāt pārējās ilgāk. Šī vienkāršā uzraudzība dod mieru un pārliecību, ka raža droši pārziemos.
